Kādus principus jūs izmantotu moduļu sadalīšanai augstākā līmenī nekā klases?

Augstākā līmeņa moduļu sadalīšanas principi varētu būt šādi:

• Inkapulācijas un saistības (Cohesion & Coupling) principi. Moduliem jābūt maksimāli pašpietiekamiem (augsta saistība iekšpusē) un ar minimālām atkarībām no citiem moduļiem (zema saistība starp moduļiem). Tas atvieglo koda testēšanu, saprašanu un modifikāciju.
• Pēc funkcijas jomas. Moduli tiek grupēti pēc biznesa loģikas vai konkrētas atbildības jomas (piemēram, lietotāju pārvaldība, maksājumu apstrāde, paziņojumu sūtīšana).
• Pēc arhitektūras slāņiem. Daudzslāņu arhitektūrā (piemēram, Presentation, Business Logic, Data Access) katrs slānis var būt atsevišķs modulis vai moduļu grupa.
• Pēc vienas atbildības principa (Single Responsibility Principle - SRP). Modulis ir jābūt ar vienu iemeslu izmaiņām. Tas ir SRP plašākā mērogā.
• Mazāko privilēģiju princips (Principle of Least Privilege). Moduliem jābūt piekļuvei tikai tiem datiem un funkcijām, kas tiem patiešām ir nepieciešami.
• Ņemot vērā nākotnes izmaiņas. Arhitektūra jābūt pietiekami elastīgai, lai ņemtu vērā potenciālo prasību attīstību un izmaiņas. Moduliem jābūt pēc iespējas neatkarīgākiem, lai būtu vieglāk ieviest jaunas funkcijas vai mainīt esošās.
• Balstoties uz izmantotajiem ietvariem un modeļiem. Moduļa struktūra bieži vien var tikt noteikta vai atbalstīta izvēlētā ietvara (piemēram, MVC, kur katrs V, M, C var būt atsevišķs modulis vai moduļu grupa atkarībā no mēroga) vai arhitektūras modeļa (piemēram, DDD - Domain-Driven Design, agregātu sadalījums).

Šie principi palīdz izveidot pārvaldāmāku, mērogojamu un uzturamu lietojumprogrammas arhitektūru.