Kāda ir lielākā Ansible trūkums?

Vislielākā Ansible nepilnība ir tā veiktspēja, strādājot ar lielām infrastruktūrām. Atšķirībā no risinājumiem, kas izmanto agentus (piemēram, Chef vai Puppet), Ansible balstās uz SSH savienojumiem. Tas nozīmē, ka katrai operācijai Ansible izveido jaunu SSH savienojumu ar katru kontrolēto mezglu.

Ar to saistītās problēmas ir:

• Kontroles mezgla slodze: Kontroles serverim, no kura tiek palaisti playbooki, jāizveido un jāuztur vairāki SSH savienojumi vienlaikus.
• Attālināto mezglu slodze: Katrs mezgls apstrādā ienākošos SSH savienojumus un moduļu izpildi. Tas var radīt slodzes maksimumus, īpaši paralēli darbojoties daudzos mezglos.
• Aizkaves: SSH savienojuma izveide aizņem laiku, kas palēnina uzdevumu izpildi salīdzinājumā ar agentiem, kuri pastāvīgi uztur savienojumu vai izmanto citus protokolus.
• Stāvokļa trūkums: Ansible ir bezstāvoklis (neuzglabā stāvokli) attiecībā uz ilgstošiem fonu procesiem. Tas veic operāciju un beidz sesiju. Sarežģītu uzraudzības vai pastāvīgas sinhronizācijas scenāriju gadījumā tas ir mazāk efektīvs nekā agents, kas var pastāvīgi uzraudzīt sistēmas stāvokli.

Lai arī Ansible ir optimizācijas iespējas (pipelining, fakti kešatmiņa), pamatmodelis, kas darbojas caur SSH, ierobežo tā mērogojamību, salīdzinot ar agentu risinājumiem, kad ir jāvada ļoti liels mezglu skaits vienlaikus.