Kāpēc objektorientētās programmēšanas mantošana var būt trūkums vai radīt neērtības?

Mantošana var radīt neērtības šādu iemeslu dēļ:

• Tieša sasaite (Tight Coupling): Mantojo klase ir cieši saistīta ar savu vecāku klasi. Izmaiņas vecāku klasē, pat ja tās ir nelielas, var ietekmēt daudzus mantojošos klases un prasīt to modifikāciju vai izraisīt kļūdas. Tas sarežģī sistēmas uzturēšanu un attīstību.
• "Diamenta" problēma (Diamond Problem): rodas daudzlīmeņu mantošanas gadījumā (kas Java ir aizliegts klasēm, bet ir iespējams citās valodās). Ja D klase manto no B un C, un B un C manto no A, tad piekļuve A locekļiem caur D rada neskaidrības, jo nav skaidrs, pa kuru ceļu (B vai C) tos meklēt.
• LSP (Liskov Substitution Principle) pārkāpums: Mantojošā klase ne vienmēr var būt pilnībā aizvietojama ar vecāku klasi bez programmas pareizības ietekmes. Tas var novest pie negaidītas uzvedības un kļūdām.
• Visslīdzsvarota hierarhija (Fragile Base Class Problem): Mazas izmaiņas vecāku klasē var novest pie negaidītas uzvedības mantojošajās klasēs, kas ir atkarīgas no vecāku klases realizācijas detaļām, pat ja šīs detaļas nav daļa no atklātā līguma.
• Ierobežota elastība: Klasē var paplašināt tikai vienu citu klasi (vienreizējs mantošana). Tas ierobežo iespēju iegūt uzvedību no vairākiem avotiem. Interfeisi daļēji risina šo problēmu, bet pilnībā neaizstāj mantošanas funkcionalitāti.
• Grūtības saprast: Dziļas mantošanas hierarhijas var padarīt kodu grūti lasāmu un sarežģītu saprast. Lai noteiktu galīgo metodes uzvedību, ir jāseko tās realizācijai caur visu hierarhiju.

Bieži tiek dota priekšroka kompozīcijai pirms mantošanas, jo tā nodrošina lielāku elastību un samazina klases savstarpējo sasaisti.