Kā tiek piemērots atkarību inversijas princips tīrā arhitektūrā, lai sadalītu atbildību starp slāņiem?

Tīrā arhitektūrā atkarības inversijas princips (Dependency Inversion Principle) tiek piemērots, lai sadalītu atbildību starp slāņiem šādi:

• Augstākā līmeņa moduļi (piemēram, biznesa loģika) nav atkarīgi no zemākā līmeņa moduļiem (piemēram, datu piekļuves vai UI realizācijām), bet abi ir atkarīgi no abstrakcijām (interfeisiem).

• Abstrakcijas tiek definētas augstākajos slāņos (piemēram, domēna slānī), un šo interfeisu realizācijas atrodas zemākajos slāņos (piemēram, infrastruktūrā).

• Tas ļauj biznesa loģikai būt neatkarīgai no realizācijas detaļām, kas atvieglo testēšanu, uzturēšanu un paplašināšanu.

Piemērs: domēna slānī tiek definēts repozitora interfeiss:

interface UserRepository {
    fun getUser(id: String): User
}

Datu slānī tiek realizēts šis interfeiss:

class UserRepositoryImpl : UserRepository {
    override fun getUser(id: String): User {
        // piekļuves realizācija datu bāzei
    }
}

Biznesa loģika ir atkarīga tikai no UserRepository interfeisa, un konkrētā realizācija tiek injicēta caur konstruktoru vai DI konteineru. Šādā veidā slāņi ir saistīti caur abstrakcijām, nevis tieši.