Kā noteikt, kurus laukus savienot, lai apvienotu tabulas?

Laišu laukumu noteikšana tabulu savienojumiem var tikt izmantota vairākos veidos:

1. Primārās un ārējās atslēgas (Primary Key / Foreign Key) meklēšana:

   • Primārā atslēga (PK) unikāli identificē katru ierakstu tabulā.
   • Ārējā atslēga (FK) vienā tabulā norāda uz citas tabulas primāro atslēgu, veidojot saiti starp tām.
   • Savienojums bieži tiek veikts tieši pēc PK-FK pāra.

2. Lauku nosaukumu analīze:

   • Bieži saistītie lauki ir līdzīgi vai identiski nosaukumi (piemēram, CustomerID tabulās Customers un Orders).
   • Tas nenodrošina savienojamību, bet ir spēcīgs indikators.

3. Datubāzes shēmas analīze:

   • Entītiju-saiti diagrammas (ER-diagrammas) vizuāli parāda tabulas un to saites, ieskaitot laukus, kas ir savienoti.
   • Datubāzes katalogi satur metainformāciju par tabulām, kolonnām un ierobežojumiem (ieskaitot PK un FK).

   -- Piemērs vaicājumam ārējo atslēgu meklēšanai PostgreSQL
   SELECT
       conrelid::regclass AS table_name,
       conname AS constraint_name,
       pg_get_constraintdef(oid) AS constraint_definition
   FROM pg_constraint
   WHERE contype = 'f';
   

4. Testu datu analīze:

   • Ja precīza shēma nav zināma, var analizēt tabulu saturu. Lauki ar sakrītām vērtībām abās tabulās var norādīt uz iespējamām saistībām, bet tas ir mazāk uzticams.

5. Dokumentācijas pārskatīšana:

   • Datubāzes vai lietojumprogrammas dokumentācija (ja pieejama) jāapraksta datu struktūra un saites starp tabulām.

6. Konsultācija ar izstrādātājiem vai datubāzes administratoriem:

   • Visuzticamākais veids ir tieša sadarbība ar tiem, kas projektēja vai uztur datu bāzi.