Kādi ir vienotas saskarnes principi?

Vienota saskarnes principi (zināmi arī kā RESTful API projektēšanas principi, lai gan tie ir piemērojami arī citām izplatītām sistēmām):

Resursu identifikācija: Katram informācijas daļai, ko var adresēt, jābūt unikālam identifikatoram. Klients sadarbojas ar resursiem, izmantojot šos identifikatorus.
Resursu manipulācija ar attēliem: Klients saņem resursa attēlojumu (piemēram, JSON vai XML formātā) un var mainīt resursa stāvokli, nosūtot modificētu attēlojumu atpakaļ serverim.
Pašaprakstījošas ziņas: Katra ziņa starp klientu un serveri ir jāietver pietiekami daudz informācijas, lai to pilnībā interpretētu. Klients nedrīkst paļauties uz trešās puses informāciju vai sesijas stāvokli serverī.
Hipermedija kā lietojumprogrammas stāvokļa dzinējs (HATEOAS - Hypermedia As The Engine Of Application State): Serverim jānodrošina hipersaite (saites) atbildēs, kas norāda uz nākamajām iespējām vai saistītajiem resursiem. Klients pārvietojas pa lietojumprogrammu, sekojot šīm saitēm, nevis pa iepriekš noteiktiem URL vai loģiku.
"Klients-serveris" arhitektūra: Skaidrs atbildības sadalījums starp klientu (atbildīgu par lietotāja saskarni un pieprasījumu inicēšanu) un serveri (atbildīgu par datu glabāšanu un pieprasījumu apstrādi). Šis sadalījums uzlabo mērogojamību un klienta daļas pārnesamību.
Bez stāvokļa (Stateless): Katrs pieprasījums no klienta uz serveri jāietver visa nepieciešamā informācija tā sapratnei un apstrādei. Servers neuzglabā klienta sesijas stāvokli starp pieprasījumiem. Tas palielina servera mērogojamību un izturību pret kļūdām.

Šo principu ievērošana veicina mērogojamu, elastīgu un viegli uzturamu izplatītu sistēmu izveidi.