Kādi ir galvenie problēmu analīzes veidi, kas rodas testēšanas laikā?

Stack Trace Analīze. Ļauj noteikt funkciju izsaukšanas secību, kas noveda pie kļūdas.

Žurnālu analīze (Log Analysis). Sistēmas, servera un klienta žurnālu pārskatīšana, lai identificētu anomālijas, kļūdas un brīdinājumus.

Salīdzinājums ar gaidāmo uzvedību. Faktiskā testa rezultāta salīdzināšana ar iepriekš noteiktajām gaidām.

Dedukcija un indukcija. Loģisko pārdomu izmantošana problēmas cēloņa lokalizēšanai.

Problēmas izolācija (Problem Isolation). Meklēšanas apgabala sašaurināšana, pakāpeniski izslēdzot faktorus.

Solī pa solim izpilde (Step-by-Step Execution). Scenārija atkārtošana ar detalizētu katra soļa novērošanu.

Datu bāzes datu analīze. Datu stāvokļa pārbaude datu bāzē, kas saistīta ar atkārtojamu kļūdu.

Debuggers izmantošana. Savienojuma izveide ar lietotni, lai soli pa solim izpildītu kodu, pārskatītu mainīgo vērtības un funkciju izsaukumus.

Tīkla trafika analīze. Pieprasījumu un atbilžu pārbaude starp klientu un serveri, izmantojot tādus rīkus kā Wireshark vai Fiddler.

Veiktspējas rādītāju izmantošana. Sistēmas slodzes rādītāju analīze kļūdas atkārtošanas laikā.

Atmiņas dumpu analīze (Memory Dump Analysis). Specializētu rīku izmantošana atmiņas satura izpētei kļūdas brīdī.

Versiju salīdzinājums. Funkcijas uzvedības pārbaude dažādās lietotnes vai vides versijās.