Uz ko balstās Spring framework?

Spring ietvars ir pamato uz šādām galvenajām principiem un koncepcijām:

Kontroles inversija (Inversion of Control, IoC): Spring IoC konteineris pārvalda objektu (binu) dzīves ciklu, to izveidi, konfigurāciju un atkarību vākšanu. Tā vietā, lai objekti paši veidotu vai meklētu savas atkarības, konteineris tās "ievada". To panāk ar:
- Atkarību injekcija (Dependency Injection, DI): Konteineris nodrošina atkarības objektiem caur konstruktoru, seteriem vai laukiem.
Aspektu orientēta programmēšana (Aspect-Oriented Programming, AOP): Spring AOP ļauj atdalīt kopīgas funkcijas (žurnālu, drošību, transakciju pārvaldību) no galvenās biznesa loģikas. To panāk ar "aspektu" definēšanu, kas maina "savienojuma punktu" (join points) uzvedību, piemēram, metožu izsaukumus:
Abstrakcija: Spring nodrošina dažādu tehnoloģiju (JDBC, JPA, JMS, transakcijas) abstraktus līmeņus, ļaujot izstrādātājiem strādāt ar Spring API, nevis tieši ar konkrētas tehnoloģijas API. Tas vienkāršo maiņu un uzlabo testēšanu:
Vāja saistība (Loose Coupling): IoC un DI principi veicina vāji saistītu komponentu izveidi, kur objekti mazāk ir atkarīgi no konkrētām to realizācijām. Tas atvieglo testēšanu (mainot atkarības) un refaktorēšanu:
Pojo orientācija: Spring ļauj izmantot vienkāršus Java objektus (Plain Old Java Objects) uzņēmējdarbības lietojumprogrammām, izvairoties no piederības specifiskiem karkasa klasēm. Lielākā daļa Spring funkcionalitātes var tikt piemērota jebkuram POJO:
Deklaratīva pieeja: Daudzas iespējas, piemēram, transakciju pārvaldība un drošība, var tikt piemērotas deklaratīvi, izmantojot anotācijas vai XML konfigurāciju, nevis programmatiski.

Šie principi padara Spring modulāru, elastīgu un ērtu uzņēmuma Java lietojumprogrammu izstrādei.