Kā dažādi var norādīt uz statiskās uzvedības vai statiskā elementa koncepciju programmā?

Programmēšanā statiskās uzvedības vai statiskā elementa jēdziens var tikt izteikts vairākos veidos, atkarībā no valodas un konteksta:

• Statiskās mainīgās (static variables) — mainīgās, kas pieder klasei vai modulim, nevis konkrētam objekta eksemplāram. Tās saglabā savu vērtību starp izsaukumiem.
• Statiskās metodes (static methods) — metodes, kuras tiek izsauktas bez klases eksemplāra izveides un strādā ar klases datiem, ne ar objekta datiem.
• Klases mainīgās un metodes (class variables/methods) — dažās valodās (piemēram, Python) tās ir analoģijas statiskiem elementiem.
• Globālas mainīgās/funkcijas — dažos gadījumos statiska uzvedība tiek sasniegta ar globāliem objektiem, kas ir pieejami visā programmā.

Piemēram, Swift valodā, lai deklarētu statisku īpašību vai metodi, tiek izmantota atslēgvārds static:

class MyClass {
    static var count = 0
    static func increment() {
        count += 1
    }
}

MyClass.increment()
print(MyClass.count) // 1