Kas ir replikācija datu bāzu un lietojumprogrammās?

Replikācija ir process, kurā tiek izveidotas un uzturētas vairākas datu bāzes vai lietojumprogrammas stāvokļa kopijas dažādos serveros.

Replikācijas mērķi:

• Augsta pieejamība (High Availability): Ja viens serveris neizdodas, citas replikas var turpināt apkalpot pieprasījumus.
• Lielāka mērogojamība (Scalability): Lasīšanas pieprasījumi var tikt sadalīti starp replikām, samazinot slodzi uz galveno serveri.
• Ģeogrāfiska izplatīšana (Disaster Recovery): Replikas var atrasties dažādos datu centros, lai aizsargātos pret lokāliem traucējumiem.
• Aizkaves samazināšana (Latency): Lietotāji var lasīt datus no tuvākās replikas.

Replikācijas veidi:

• Sinhronā: Izmaiņas tiek ierakstītas visās replikās pirms transakcija tiek apstiprināta klientam. Nodrošina stipru konsekvenci, bet var palielināt ieraksta aizkavi.
• Asinhronā: Transakcija tiek apstiprināta klientam pēc ieraksta galvenajā serverī. Replikas tiek atjauninātas vēlāk. Nodrošina augstāku ieraksta veiktspēju, bet var būt īslaicīga datu nesaskaņa.

Replikācijas režīmi:

• Master-Replica (vai Master-Slave): Viena replika (master) pieņem visus ierakstīšanas darbus, bet pārējās (replikas) tikai lasa, saņemot izmaiņas no master.
• Multi-Master: Vairākas replikas var pieņemt ierakstīšanas darbus. Prasa konfliktu risināšanas mehānismu.

Lietojumprogrammās replikācija var attiekties uz vairāku lietojumprogrammas (pakalpojumu) eksemplāru izveidi, lai sasniegtu tādus pašus mērķus: pieejamības un mērogojamības uzlabošanu. Piemēram, vairākus podus Kubernetes, katru no kuriem ir viena un tā pati pakalpojuma replika.