Kāpēc vienmēr nevajadzētu izmantot masīvus vietā šķēlēs?

Go masīviem ir fiksēts izmērs, kas tiek noteikts deklarācijas laikā, un šis izmērs ir daļa no tipa. Tas nozīmē, ka masīvi nav elastīgi un nevar dinamiski mainīt savu garumu.

Sēnes (slices) ir ērtāks un elastīgāks tips, kas pārstāv dinamisku skata veidu uz masīvu. Tie satur norādi uz masīvu, garumu un kapacitāti, kas ļauj mainīt sēnes izmēru, pievienot elementus (izmantojot append) un nodot sēnes kā universālākas struktūras.

Kāpēc nevajadzētu vienmēr izmantot masīvus:

• Masīvi ir ar fiksētu izmēru, kas nav ērti dinamiskajiem datiem.
• Masīva nodošana funkcijai kopē visu masīvu, kas ir dārgi atmiņas un laika ziņā.
• Sēnes tiek nodotas ar atsauci uz masīvu, kas ir efektīvāk.

Piemērs:

var arr [3]int = [3]int{1, 2, 3} // fiksēts izmērs
var s []int = arr[:2]            // daļas sēne no masīva
s = append(s, 4)                 // sēni var paplašināt (ja ir kapacitāte)

Tādējādi, sēnes ir daudzpusīgāks un ērtāks rīks darbam ar datu secībām Go valodā.