Kādi ir inkrementālā DOM ieguvumi salīdzinājumā ar virtuālo DOM?

Inkrementālais DOM (Incremental DOM) nodrošina augstāku veiktspēju dažos renderēšanas scenārijos, īpaši ļoti biežu un sīku DOM atjauninājumu gadījumos:

Inkrementālā DOM priekšrocības:

• Zema atmiņas patēriņa: Inkrementālais DOM neveido pilnu DOM koka kopiju atmiņā, kā Virtuālais DOM. Tas darbojas tieši ar reālo DOM. Tas ir īpaši svarīgi lielām un sarežģītām lietojumprogrammām, kur Virtuālais DOM var aizņemt ievērojamu atmiņas daudzumu.
• Ātrs atjauninājums mazās izmaiņās: Mazās datu izmaiņās, Inkrementālais DOM var precīzi atjaunināt attiecīgos DOM mezglus bez nepieciešamības aprēķināt atšķirību starp diviem lieliem kokiem (kā Virtuālajā DOM).
• Diffing fāze nav nepieciešama: Atšķirībā no Virtuālā DOM, Inkrementālais DOM neprasa salīdzināšanas fāzi (diffing). DOM atjaunināšana notiek tieši renderēšanas funkcijas izpildes laikā.
• Mazākas izmaksas: Diffing fāzes neesamības dēļ, Inkrementālais DOM var radīt mazākas izmaksas noteiktās situācijās.

Īsumā, kā tas darbojas:

Inkrementālais DOM izmanto funkcijas, lai aprakstītu DOM struktūru. Katru reizi, kad tiek veikts renderējums, šīs funkcijas tiek izpildītas, un bibliotēka salīdzina pašreizējo reālo DOM ar vēlamo stāvokli, veicot tikai nepieciešamās izmaiņas.

Piemērs (konceptuāls):

// Virtuālajā DOM veidojam koku un salīdzinām to
// Inkrementālajā DOM aprakstām struktūru un atjauninām to uz vietas

function render(data) {
  elementOpen('div', 'my-id', ['class', 'container']);
  text('Hello, ');
  text(data.name);
  elementClose('div');
}

// Kad mainās data.name, tikai teksta mezgls tiks atjaunināts

Kad tas var sniegt labākos rezultātus:

• Lietojumprogrammas ar augstiem veiktspējas prasībām un biežiem, sīkiem DOM atjauninājumiem.
• Sistēmas ar ierobežotiem atmiņas resursiem.
• Bibliotēkas, kas paredzētas integrācijai ar citām ietvariem vai bibliotēkām (jo tas neprasa savu dzīves ciklu un stāvokli).

Svarīgi atzīmēt, ka izvēle starp Inkrementālo un Virtuālo DOM ir atkarīga no konkrētiem projekta prasībām un lietošanas scenārijiem. Virtuālais DOM arī ir savas priekšrocības, īpaši retākām, bet nozīmīgām izmaiņām DOM, kur diffing fāze ļauj minimizēt tiešu mijiedarbību ar reālo DOM.