Kā GraphQL var tikt integrēts hexagonālajā arhitektūrā?

Heksagonālajā arhitektūrā GraphQL var darboties kā vārti, nodrošinot mijiedarbību starp ārējo vidi un lietojumprogrammas kodolu. Tas var tikt īstenots kā:

1. Ieejas adapters: GraphQL API pieņem pieprasījumus no klientiem (fronend, citas pakalpojumi), tos pārveido un izsauc atbilstošos domēna pakalpojumus (iekšpusē "vārti") biznesa loģikas izpildei. Rezultāti pēc tam tiek apkopoti un atgriezti GraphQL formātā.

2. Izvades adapters (mazāk tipisks): dažos gadījumos GraphQL var tikt izmantots, lai integrētu ar ārējiem pakalpojumiem, kas arī nodrošina GraphQL API. Šādā gadījumā lietojumprogrammas kodola ("vārti") GraphQL klients izsauks ārējo pakalpojumu caur adapteri.

Integrācija tiek panākta, īstenojot GraphQL resolvers slāni. Šie resolvers kalpo kā "pārejas punkts" starp GraphQL shēmu un kodola objektiem/pakalpojumiem.

// GraphQL resolvers piemērs Node.js
const resolvers = {
  Query: {
    getUser: async (parent, { id }, { domainServices }) => {
      // Izsaukums domēna pakalpojumam caur "vārtiem"
      const user = await domainServices.userService.findUserById(id);
      return user;
    },
  },
  Mutation: {
    createUser: async (parent, { input }, { domainServices }) => {
      // Izsaukums domēna pakalpojumam biznesa loģikas izpildei
      const newUser = await domainServices.userService.createUser(input);
      return newUser;
    },
  },
};

Šāda pieeja sniedz vairākas priekšrocības:

• Izolācija: GraphQL API var mainīties, neietekmējot biznesa loģiku.
• Testējamība: Domēna pakalpojumi var tikt testēti neatkarīgi no GraphQL slāņa.
• Elastība: Ir viegli mainīt tehnoloģijas "vārti" līmenī.

Tādējādi, GraphQL kļūst par vienu no "fasādām", caur kurām ārējie lietotāji mijiedarbojas ar izolētu un labi strukturētu kodolu.