Kas ir blakusparādības programmēšanas kontekstā?

Blakus efekts ir ir tas izmaiņas redzamajā programmas stāvoklī, kas notiek ārpus funkcijas atgrieztās vērtības.

Galvenie blakus efektu veidi:

• Globālo mainīgo vai objektu stāvokļa modifikācija.
• Datu ievade/izvade (faila lasīšana, konsoles rakstīšana, tīkla pieprasījumi).
• Datubāzes satura izmaiņas.
• Izņēmuma izmešana, kas netiek apstrādāta funkcijas iekšienē.
• DOM koka izmaiņas pārlūkprogrammā.
• Citu funkciju izsaukšana ar blakus efektiem.

Piemērs tīrai funkcijai (bez blakus efektiem):

// Funkcija tikai saskaita divus skaitļus un atgriež rezultātu
function add(a, b) {
  return a + b;
}

Piemērs funkcijai ar blakus efektu (globālas mainīgās izmaiņas):

let total = 0;

// Funkcija saskaita skaitli un maina globālo mainīgo
function addToTotal(value) {
  total += value; // Blakus efekts: globālās mainīgās izmaiņa
  return total;
}

Blakus efektu ietekme:

• Sarežģī testēšanu.
• Apgrūtina koda paralēlu izpildi dēļ potenciālo datu sacensību.
• Padara kodu mazāk prognozējamu un grūtāk saprotamu.
• Var pārkāpt funkcionālā programmēšanas principus.

Frontend izstrādē blakus efekti bieži saistīti ar:

• DOM manipulācijām.
• HTTP pieprasījumiem.
• Darbu ar Local Storage vai Session Storage.
• Darbu ar trešo pušu API.

Blakus efektu pārvaldība ir svarīgs uzdevums, veidojot uzticamas un uzturamas lietojumprogrammas. Modeļi, piemēram, Redux (ar uzsvaru uz prognozējamu stāvokļa pārvaldību un blakus efektu izdalīšanu uz darbībām/sagas) vai tīras funkcijas, kur tas ir iespējams, palīdz samazināt to negatīvo ietekmi.