Praktiski kā atšķiras monolītiskā un mikroservisu arhitektūra?

Monolītiskā arhitektūra:

• Visa lietojumprogrammas funkcionalitāte ir apkopota vienā nedalāmā blokā (vienā procesā).
• Izstrāde un izvietošana notiek uzreiz visai lietojumprogrammai.
• Skalēšana tiek veikta, palaidot vairākas kopijas no visa monolīta.
• Izmaiņas vienā lietojumprogrammas daļā var ietekmēt visa monolīta stabilitāti.
• Tiek izmantota viena datu bāze.
• Jaunu tehnoloģiju ieviešana ir sarežģīta, jo tām jābūt saderīgām ar visu arhitektūru.

Mikropakalpojumu arhitektūra:

• Lietojumprogramma ir sadalīta mazās, neatkarīgās pakalpojumu kopās, katrs veic noteiktu biznesa funkciju.
• Katrs pakalpojums tiek izvietots un mērogots neatkarīgi.
• Pakalpojumi savstarpēji sazinās ar viegliem protokoliem (piem., REST, gRPC).
• Kļūdas vienā pakalpojumā mazāk ietekmē citu pakalpojumu pieejamību.
• Katrs pakalpojums var izmantot savu datu bāzi un tehnoloģisko steku.
• Jaunu tehnoloģiju ieviešana ir vienkāršāka, jo tās tiek piemērotas atsevišķiem pakalpojumiem.
• Prasa sarežģītāku infrastruktūru pakalpojumu pārvaldībai un uzraudzībai.